Fleurs et plantes d'Amérique du Sud

Alors pour vous amuser un peu, j'ai décidé de vous offrir un petit jeu : nommer un maximum de plantes

Lai izbaudit ziemu, man ir maza spelite : izsaukt pukes un augi

For your entertainment, a little game : name the maximum of these plants

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

Alerces

Pirmo reizi muza sagadiju savu dzimsanas dienu zala plava un davana sanemu svaigi pluktu margrietinu. Svaigi noplauta zale man atsauc atmina Latviju junija. Nu tiesam gluzi ka Latvija saja laika. Viss tik zals, atpazistu vairakas plavas pukes. Pecpusdiena iekurinam ugunskuru un atliek tikai uzpit margrietinu vainagu, un varam svinet Janus!
Vairakas dienas pavadijam Alerces nacionalaja dabas parka ar merki apskatit alerces. Tas jau bijam iepazinusi El Bolson, tapec velejamies redzet tas atkal.
Kad ieradamies pie parka sarga, vins pazinoja, ka Cile ir sacies 48 stundu valsts iestazu darbinieku streiks, tapec parks ir slegts. Tapec, ja velamies doties parka, tad tas ir ar musu atbildibu, t.i., ta rezultata mes nemaksajam ieejas bileti un netikam registreti sarga zurnala, tas nozime, ka neviens nezika, ka mes tur esam ieksa un busim vieni pasi.
Sis parks atskiriba no slavena Torres del Paines parka, nav ipasi populars turistu objekts, kas parku padara musu acis vel pievilcigaku, mazak iespeju satikt citus gringo. Parks patiesiba ir milzigs savvalas mezs, slapjs un loti zals. Pat trepites un pakapieni ir noaugusi ar zalam sunam. Sajuta, ka esam dzunglos. Pirmas dienas uzdevums bija noklut lidz naksnosanas vietai, kur varejam uzsliet musu telti. Ta ka ieprieksejo dienu bija lijis, taka bija dublaina un pakapieni slideni. Nebija viegli, jo ik pa laikam nacas mazliet paslidet. Uzdevumu neatviegloja kalnainais apvidus, lidz ar to taka vijas te no lejas uz augsu un otradi, pakapieni uz augsu un uz leju, tiltini, lai skersotu mazos strautus un upites. Ta ka mums katram bija lielas celojuma somas, gajam lenam un uzmanigi. Saja 4 stundu gajiena baudam zalo mezu un jau satiekam pirmas alerces, kas ir milzigas.
Telts vieta bija neliela plava pie upes. Nenoplauta zale zem telts mums kalpo par matraci. Upe bija musu udens avots. Peldeties tur gan nevarejam, jo udens ir auksts.
Nakosas dienas plans mums bija apskatit vecakas un lielakas Ciles alerces. Rits mus sagaidija lietains, visu nakti bija lijis un ari neizskatijas, ka lietus apstasies. Tas mus neapstadina apskatit milzigas alerces. Tapec iegerbusies lietus metelos, devamies paris stundu gajiena lidz vietai, kas saucas Alerces Catedral. Soreiz musu ejama taka mus parsteidza vel vairak, jo nu mus sagaidija ne tikai dubli, bet ari pamatigas pelkes, kuras varejam parvaret tikai viltibu un veiklibu. Bijam izlijusi pamatigi. Tacu skats un koki, kas mus sagaidija, bija vienreizejs! Alerces, kas ir cipreses dzimtas koki, ir milzigi. To diametrs sasniedz pat lidz 5 metriem un garums - lidz 60 metriem. Alerces aug loti leni un dzivo ilgi. Maza alerce, kas ir neliela upenu kruma garuma, ir padsmit gadus veca. Alerces, kuras mes redzejam, tika staditas laika, kad vel nebija Romas imperija. Vecakai alerei bija vairak ka 3000 gadu. Neiedomajams vecums, izmers un skaistums. Zel, ka taja bridi tik loti lija, tapec musu bildes sanaca loti miglainas un neskaidras. Tacu tas paliks musu atmina.
Atpakal cels uz telti bija vel slapjaks un dublainaks. Ta ka lietus nemitejas lit, pelkes bija kluvusas vel lielakas. Mus saka vajat delveidigi asinsuceji, kas sucas musu ada, kurus nemitigi metam nost no sejas un rokas. Atpakal cela viena no upem bija jau bija apludusi un pari tai tikt nevarejam. Izmisigi meklejam risinajumu, ka tikt pari, pec stundas to ari atradam. Vismazak apludusaja vieta varejam parrapties pari kokiem un to saknem. Veiksmigi nokluvam lidz teltij, tacu, tad konstatejam, ka musu udensnecaurlaidigie apavi ir kluvusi par udenscaurlaidigajiem, un musu pedas bija pamatigi slapjas. Tacu lietus nemiteja apstaties. Nevarejam izzavet apavus un drebes. Tacu nakamaja diena bija jatiek ara no parka. Mus satrauca doma, ka atpakal cela bus vel viena skersojama upe, ja nu ta ari bus parpludusi un netiksim tai pari, tad mes busim bloketi un netiksim ara no parka. Labi, ka mums mazliet ediena rezerves.
Nakama diena mus sagaida atkal ar lietu. Domajam, ko darit. Vai ir verts locit telti un doties ara no parka. Un ja patiesam upe ir parpludusi, tad busim spiesti taisit atpakal telti, kas bus kluvusi slapja. Mes nolemjam nogaidit. Labi, ka ta. Paradijas pirmas zilas debesis un pirmie saules stari. Parstaja lit. Mes priecigi zavejam visu, ko var zavet. Lietus vel uznaca atkal. Tacu pec tam ta vairs nebija. Optimisma pilni sapakojam somas, salocijam telti un, negribigi kajas uzvelkot slapjos apavus, riksam devamies atpakal uz civilizacijas pusi. Divaini, tacu atpakal gajiens bija salidzinosi viegls, saule bija jau paspejusi nosusinat dazas pelkes, vietam bija pat sausi pakapieni. Un ari upe bija viegli parvarama. Bijam laimigi, jo nebusim iesprostoti. Parsteidzosi atri, jau pec tris stundu gajiena, iznakusi ara no parka, satiekam divus jauniesus, kas laiski atputas edot abolus. Jautajam viniem, vai streiks jau beidzies, izradas, ka ja. Un mes viniem stastijam, ka taka ir briniskiga un nav vairs tik dublaina. Tas nekas, ka musu bikles bija zemainas un apavi dublaini un izmirkusi.
Bijam priecigi, apedam dazus cepumus un mus sagaidija vel tikai dazus stundu gajiens prieksa, lai noklutu lidz tuvakai apdzivotai vietai Correntoso.
Tas nudien bija viens no aizraujosakajiem, dublainakajiem un slapjakajiem pargajieniem Dienvidamerika!

Vins, alus un mate

Vins. Esot Argentina, baudam privilegiju dzert vinu, kas ir 3 treizes letaks ka Latvija. Argentina nav slavena ar augstas klases viniem, ka piemeram, Francija. Tacu vini razo labas kvalitates vinu lielos daudzumos un eksporte visa pasaule.
Alus. Ari alus nav ipasi dargs. Alus ir iepakots litra pudeles. Pat Heineken pielagojies vietejam tirgum, alu lej litra pudeles. Un vel, seit var nodod alus pudeles, un to noteikti ir verts darit (mes sakuma nezinajam), jo par to var sanemt labu naudu. Ne visur cena ir vienada, piemeram, Salta (Argentinas ziemelrietumos) var sanemt 2 peso (ap 30 santimiem), bet El Bolson 5 peso! Tas ir ap 70 santimiem, gandriz puse vertiba no alus. Tatad noperkam 1 litru alus, samaksajam 11 peso, no kuriem pec tam atgustam 5 peso. Tuksas alus pudeles uz ielas neatradisi.
Mate. Par argentiniesu dzersanas paradumiem runajot, japiemin mates dzersana. Mate ir zalu teja, kas nakusi no Paragvajas. Pec izskata un ari mazliet pec garsas ta atgadina zalu teju. Tas dzersanai viniem ir ipass rituals. Mate tiek ieberta ipasa traucina, kur pec tam uzlej karstu udeni un dzelzs pipi to suc ara, kad ir izsukts viss, uzlej atkal karstu udeni un suc talak. Argentiniesus mati dzeram, var redzet visur un loti dazadas situacijas. To dzer majas, darba, ofisos, veikala pardeveji, autobusa soferi pirms brauksanas un ielas utt. Argentiniesi mati nem lidzi ari celojumos un pargajienos, nesajot to lidzi specialas somas, kur var ielikt termosu ar karstu udeni, mati un tai traucinu.Un kad pauze ir klat, vini izvelkt ara mati un termosu uzlej karstu udeni un dzer to. Dazas pilsetas pat var manit specialus bunkurus ara pie veikala, kur 24 stundas diennakti var nopirkt karstu udeni. Es ari iegadajos vienu mates traucinu, sovakar ari mes ar Kristofu lausimies mates burvibai.

Seras par Argentinas eksprezidenta navi

Vakar Liela Argentinas nacijas skaitisana. Par godu tam visiem vakar brivdiena. Tacu so faktu nomelnoja Kirchnera - Argentinas bijusa prezidenta, tagadejas prezidentes vira nave. Visa Agentina seras. Tukstosiem cilveku pulcejas Plaza de Mayo iepretim Casa de Rosada, lai justu lidzi prezidentei vira navei. Cilveki dzied dziesmas, t.sk., Argentinas himnu. Televizija viss grozas tikai ap to, tiek interveti cilveki, kas izsaka lidzjutibu. Tiek rikoti speciali raidijumi (talk show), kur tiek diskutets par so temu. Pec rakstiem par vinu un musu saimnieces teikta, noprotu, ka tauta vinu mileja un vins bija labs prezidents. Prezidents, kas palidzeja izvest Argentinu no smagas ekonomiskas krizes 2001.gada.

Saimnieciba Juana

Viens no musu celojuma merkiem bija ari stradat kada biologiska saimnieciba ka brivpratigajiem.
Mes izvelejamies saimniecibu Juana El Bolsón. El Bolson atrodas Argentinas Patagonijas ziemelu dala pie Andu kalniem. Ta ir neliela pilsetina, kura, ka rakstits celvedi, kuras lielu sabiedribu veido hipiji, kas no El Bolsona ieradas no 70 tajos gados no Buenosairesas. Hipijus ikdiena daudz neredzu, vairak gan amatnieku tirdzinos. Tad gan. Bijam apskatit vietejo iedzivotaju izstradajumus, piedavajums ir loti plass, tur var iegadaties adijumus, tamborejumus, koka izstradajumus, pat pipes un ipasus traucinus, kur samalt tabaku (vai ari marihuanu).
Interesanti, ka seit daudzi brauka ar loti vecam masinam, sezot pietura skaitiju, ka sanak katra 5. vai 6. ir veca, sarusejusi. Dazi modeli patiesam ir antiki. Skats ir amizants. Kristofs sazimeja dazas automasinu markas, kuras Francija razotas pardod ka antikvariatus.
Par pasu saimniecibu. Kad mus saimniece sagaidija pietura, sasveicinajamies un gajam uz masinu. Stavvieta bija vairakas masinas un mes piegajam pie visvecakas. Masina labu iespaidu neatstaja - drosibas josta nestradaja, logu nevareja aiztasit lidz galam. Man protams, nav svarigi.
Tacu, sezot masina, centos izteloties musu nakamo darba vietu un majvietu. Braucam pa asfaltu, ir o.k., tad iegriezamies pa zemes celu, tad nu saku petit, kadas majas tur ir. Saku jau izteloties vissliktakos variantus. Tad iebraucam seta. Mums prieksa paveras pati saimnieciba. Maja no koka, tas jauki. Deguna iesitas kuts smaka. Ja, turpat pati kuts. Siltumnica un neliels darzins. Un pati pedeja mums paveras musu jauna maja. Ta ir neliela koka majina, kas vel nav pabiegta. Pirmaja nakti loti nosalam, jo vel nebija pabeigta grida un sienas. Logu vieta pleve aizsista.
Nakosaja nakti bijam gudraki, uzcelam musu telti majina. Dabujam ari papildu segas. Bija jau labak. Turpmako dienu uzdevums Kristofam bija palidzet saimniecei to pabeigt.
Sodien, pec gandriz divu nedelu uzturesanas seit, jau ir pabeigta grida, sienas, uztaisits galds un kresls, dazi plaukti un naglas pie sienas. Un mums ir ievilkts udens vads un ielikts gazes balons un plitina. Ja, varam varit teju!
Neskatoties uz, ka laiks pa dienu ir silts (lidz pat 25 gradiem), kad norit saule, strauji paliek auksti. Naktis ir aukstas. Vienu ritu pat bija sarma. Brrrr...
Pati saimnieciba ir loti neliela: 7 kaki, 2 suni, 11 piles, dazas vistas, 2 govis un neliels darzs. Saimniecibu vada sieviete videjos gados (nekadi nevaram noteikt vinas vecumu) un vinai ir desmitgadiga meita.
Mani uzdevumi ir loti vienkarsi- raveju siltumnicu un darzu, sienu strikus pupinam, palidzu zaget malku. Sodien nokrasojam musu mini majinu. Briesmigi melna krasa. Kristofs teica, ka mes izmantojam kaut kadu vielu, kas Francija ir aizliegta. Ta nemaz nav tik loti eko saimnieciba.
Sakuma mes nebijam vienojusies par to, cik stundas stradasim. Paris dienas saimniece staigaja saputusies, un mes nekadi nevarejam saprast, kas par vainu. Mes stradajam diena videji 4 stundas un par to dabujam edienu 3 reizes diena un pajumti. Tacu izradas, ka saimniece grib, lai mes stradajam 6 stundas diena. Nonacam pie kompromisa, ka ari turpmak stradajam 4 stundas diena, bet pusdienas gadajam pasi.
Saimnieciba nav ta, kura iepatikas uzreiz. Tacu pamazam, iepazistot katru dzivniecinu un to raksturus, laujoties ikdienas rutinai, tiesam liekas, ka te tada lauku idille. Vakar sanemam kuku no kaiminu berniem. Loti jauki! Butu jau laiks iepazit ari citus bolsoniesus, tacu, ak vai man ta spanu valoda- tik labi vel neiet. Labi, ka Kristofs kaut ko runa un saprot.
Saimnieciba baudam pasgatavoto produkciju - sviestu, sieru, dulce de leche (piena saldumu), makaronus, maizi utt. Baro mus loti labi, ediens ir vienkars, bet loti labs. Galvenokart vegetars. Tik daudz variaciju, ka gatavot no darzeniem, esmu apguvusi.
Tagad ari pie civilizacijas tikam, saimniece mums atlava izmantot vinas portativo datoru (bez interneta), lidz ar to varu rakstit jau seit. Un pie tam, ta ka vakari ir tik auksti, mes pec vakarinam vienmer uzturamies telti. Saimniece ari iedeva parnesajamo DVD un varam skatities filmas. Loti amizanti, sezam sava telti, kas atrodas majina, dzeram teju un, ieritinajusies gulammaisa, skatamies filmas. Beidzot noskatijos Kreslu un tas turpinajumu, un ari man ir viedoklis par to.

Buenosairesa

Beidzot ari esmu apnemusies kaut uzrakstit. Ar nokavesanos. Bet labak velu neka nekad.

Buenosairesa
22.septembri ieradamies Buenosairesa ar merki iepazit vairakas Dienvidamerikas zemes - Argentinu, Cili, Peru un, iespejams, ari Boliviju. (Lai iebrauktu Bolivija ir nepieciesams sertifikats, kas apliecina, ka iebraucejs ir vakcinejies pert dzelteno drudzi. Diemzel, mums ir izdevies vienu nozaudet... :( )
Buenosairesa ielidojam velu vakara, tacu neskatoties uz to nolemjam lidz musu viesnicai noklut ar sabiedrisko autobusu, ta atkaljot sabiedrisko satiksmi Argentina. Laimigi nokluvusi lidz pieturai un sagaidijusi autobusu, kapjam taja ieksa. Pirms tam bijam noskaidrojusi, ka bilete maksa 2 peso un tapec iznemot naudu no bankas automata, jau laicigi izmainijam naudu pret sikaku. Tacu mums neienaca prata, ka, lai iegadatos bileti ir nepieciesama vel sikaka nauda, tas ir, monetas, kuras mums, protams, nebija. Izradas autobusos, lai iegutu bileti, ir specials aparats, kura jamet monetas. Pie sofera biletes iegadaties nevar. Tapec nekas nesanak un kapjam ara. Pietura mus laipni uzruna kada sieviete un izskaidro sistemu un tuvakas minutes laika kopa ar diviem pusaudziem samet mums 4 peso monetas. Esam laimigi un parsteigti par tadu atsaucibu no vietejiem un aprunojusies ar pacietibu, lai gaiditu nakamo autobusu. Tacu sarunu laika noskaidrojas, ka autobuss uz centru ved 2 stundas. Ta ka plkst. ir 10 nakti, nolemjam, ka busim parak velu viesnica un kaut ka negribas svesa valsti ar lielam somam staigat pa ielam pa nakti. Tapec pec jauniepazitas sievietes ieteikuma izvelamies mazliet dargaku transporta lidzekli, ekspress autobusu, kas mus aizved lidz pasam viesnicas durvim. (Vel joprojam citigi turamies pretim izmantot taksi).
Musu pirma izveleta viesnica izradas diezgan neveiksmiga un, tur pavadot divas naktis, veiksmigi parcelamies uz blakus rajonu. Viesnica atrodas uz vienas no galvenas iepirksanas veikalu ielas, kas vakaros ir loti aktiva. Tacu tas nebija tas, kas mums trauceja. Visticamak, ka viesnica ir bijusi loti jauka 60 tajos gados, tacu tagad ta ir salapita no parpalikumiem, bijusas komfortablas istabas sadalitas vairakas mazakas istabas, mebeles vecas, un vanna ir tikai pusvanna, un musu vienigais logs paver uz pagalmu, kur ir Hesburgera skurstenis. Svaigs gaiss nav garantets.
Pec Buenosairesas iepazisanas, izvelamies palikt San Telmo rajona hosteli, par kura izveli mes loti priecajamies un ari turpmak, apcelojot Argentinu, paliekam vai nu hostelos vai kempingos. Si hostela prieksrociba ir ta, ka tur ir virtuve, kur var gatavo est, internets, jauka atmosfera un nemaz netrauce gulet istabina kopa ar vel deviniem celotajiem. Satiekam ari citus celotajus - parus, vientulniekus, jauniesu grupas utt. Piemeram, belgi, kas 4 gadus kaisligi aizravies ar tango un atbraucis uz Argentinu, lai pilnveidotu dejosanas prasmes; francu pari, kas, ka mes, ari plano stradat par brivpratigajiem. (Divaini, bet lidz sim esam satikusi diezgan padaudz francus).
San Telmo ir loti ipasi makslinieciska noskana. Taja ir koloniesu ekas ar ipasu arhitekturu, daudz kafejnicu, daudz antikvariatu veikalu. Ja nemaldos, tas ir tads makslinieku nosturitis. Tads romantiskais rajons. Paklausam istabas biedra belga ieteikumu aiziet svetdien un San Telmo laukumu uz Milongu. Tur svetdienas vakaros pec tirgus pulcejas vietejie uz tango dejosanu. Tiek uzlikta muzika (ja butu vel dziva, tad butu vel jaukak) un cilveki dejo tango. Ari mes ar Kristofu izmeginam, tacu ta ka nezinam nevienu soli, un tas nav tik viegli, t.i, nevar atri nospikot no citiem pariem, pec paris soliem padodamies. Tacu, kad argentiniesi uzsak dejot vienu folkloras deju, kura soli ik pa laikam atkartojas, mana sirds pukst straujak un izludzos Kristofu to izmeginat. Mums gandriz izdevas, bija forsi! Nofilmejam ari mazu fragmentu, ko Kristofs ielika bloga jau pasa sakuma.
Mana apnemsanas ir mazliet uzzinat vairak par dejam Argentina un mazliet tas apgut. (Loti ilgojos pec dejam Dandaros un Rigas dancu kluba)
Ipass Buenosairesas rajons ir La Boca, tacu ne drosakais. Slavens ar La Bombonera futbola stadionu, ipaso tango ielinu (tacu tur bija parak daudz tango lietu, kas verstas turistiem un pasi turisti, tapec tur ilgi neuzkavejamies) un, protams, ar ipatnejo arhitekturu, krasainajam majam. Tur mes daudz bildes netaisijam, jo man bija bails palikt bez fotoaparata (jo tiesi tad atcerejos vienas latvietes rakstu par to, ka tur ir loti viegli palikt bez sominas). Tacu tiesi sis rajons bija man vissmilakais, jo laikam tapec, ka tik loti atskiras no Eiropas un man beidzot atgadinaja, ka esam arpus tas. Ejot pa ielu, pie mums apstajas viens busina vaditajs un noradija, kuras ielas neiet, jo esot very dangerous. Mes vinu paklausam.