Potosi

Paris dienas atpakal mes apmeklejam pasaules augstako pilsetu Potosi. Pilsetu 16.gadsimta dibinaja spani. Pateicoties Cerro Rico (tulkojuma - Bagatais kalns) atrastajiem derigajiem izrakteniem taja laika Potosi bija visvarenaka pilseta Dienvidamerika. Te vini ieguva sudrabu, alvu un citus derigos izraktenus. Klist pat legendas, ka taja laika ielas tika brugetas ar sudrabu.
Pateicoties tam seit tika kalta ari Dienvidamerikas un Spanijas nauda.
Sobrid Cerro Rico ir gandriz izsmelts. Potosi vareniba ir pazudusi. Ielas var just tas nabadzibu. Neskatoties uz to te ir saglabajusies skaista arhitektura no spanu laikiem. Te vini to deve par kolumbiesu laiku stilu. Centra ekas dzeltenigas nokrasas.
Neskatoties uz to, ka te vairs nav varenie derigie izrakteni, tik un ta Cerro Rico raktuves strada ap 10 000 viru. Ta viniem ir iespeja pabarot savas gimenes.
Man bija iespeja apmeklet vienu no raktuvem. Raktuvi apmekleju ipasi organizeta turistu grupa, kura bijam astoni, pieci - braziliesi, divi argentiniesi un es. Ta ka tas bija 24.decembra rits, raktuvju darbinieki bija beigusi savu darbu un mazliet "iesildijas" pirms dosanas pie savam gimenem. Mus pie raktuvju ieejas sagaidija viens no vecakajiem darbiniekiem (ap 45-50 gadus vecs), kuram raktuves ir 30 gadu pieredze. Tas ir neparasti liels vecums taktuvju darbiniekam, jo parasti sie viri raktuves pavada ap 20 gadiem un mirst jauni. Tas tapec, ka raktuves nav ventilacijas, tiek stradats vel pec vecam, pirmatnejam metodem, te ir daudz indigu putekli, kas saed viru plausas (saslimst ar cilikozi) un nomirst. Viri apzinas to, ka viniem nav ilga dzive, tacu vini ir lepni budami raktuvju darbinieki.
Raktuvju darbinieks mums paskaidroja, ka vini kozla koka lapas, kuram ir vairakas labas ipasibas:
1) tas mazina izsalkumu (vini ieiet atradnes no rita un tas pamet velu vakara)
2) dod energiju
Un ja manas spanu valodas zinanas mani nemaldina
3) koka lapas ir ka filtrs pret putekliem
4) un noder ievainojumu dziedinasanai
Pasas atradenes mes bijam tikai pirma limena dziluma, jo ta ka viriem briva diena, vini bija aizslegusi savas darba telpas. Tapec nepiedzivoju kapalasanu pa saurajam, neertajam un bistamajam ejam. Un neredzeju stradajam darbiniekus, ka tas notiek parasti. Gids man teica, ka sobrid Cerro Rico virsotne ir izsmelta, tapac viri rokas arvien dzilak. Sobrid kalna jau ir 16 limeni dziluma. Katrs limenis ir ap 45 metriem. Jo dzilak iet, jo karstak. Pasa dziluma gaisa temperatura sasniedz pat 45 gradus.
Toties iepazinos ar raktuvju darbinieku pielugsmes dievu Tio, kas ir raktuvju nelabais. Spanu laika so statuju radija spani, kad vietejie indiani atteicas stradat raktuves. Spani teica, ka, ja vini nestradas, tad Tio vinus sodis. Lai cik divaini, tacu vel joprojram viri pieludz Tio. Tie vinam davina koka lapas, alkoholu un cigaretes. Vini patiesam tic, ka sis davanas pasarga vinus no nelaimes gadijumiem un palidz atrast vairak izraktenus.
Vinu ienakumi ir atkarigi no atrasto izraktenu daudzuma. Vini strada kooperativos. Lidz ar to vinu darba laiks nav noteitks. Viss ir atkarigs, cik daudz viniem taja bridi ir naudas. Vini var stradat 8 stundas, 16 vai pat 24.
Piektdienas vakaros vini svin nedelas nogali. Sasezas ap Tio, apdavina vinu. Un dzer 95 gradus stipro alkoholu.
Darbs raktuves ir smags, netirs, puteklains, bistams un nevesligs. Gruti iedomaties visu muzu pavadit pazeme, bez saules, esot visu laiku mundruma, lai izvairitos no nelaimes gadijumiem. Pec tam staigajot pa Potosi ielam, veroju vietejos iedzivotajus. Domaju par visam citam profesijam, kuras ir labakas par stradasanu raktuves, tad jau labak stradat veikala par kasieri, apsargu, autobusa soferi utt. Potosi ielas var redzet vecas vientulas sievietes. Vinam vairs nav dzives pavadona.
Noteitki iesaku noskatities filmu "The devil´s miners". Si filma stasta par kadu 14 gadus jaunieti, kas jau 4 gadus strada sajas raktuves Potosi.