Buenosairesa

Beidzot ari esmu apnemusies kaut uzrakstit. Ar nokavesanos. Bet labak velu neka nekad.

Buenosairesa
22.septembri ieradamies Buenosairesa ar merki iepazit vairakas Dienvidamerikas zemes - Argentinu, Cili, Peru un, iespejams, ari Boliviju. (Lai iebrauktu Bolivija ir nepieciesams sertifikats, kas apliecina, ka iebraucejs ir vakcinejies pert dzelteno drudzi. Diemzel, mums ir izdevies vienu nozaudet... :( )
Buenosairesa ielidojam velu vakara, tacu neskatoties uz to nolemjam lidz musu viesnicai noklut ar sabiedrisko autobusu, ta atkaljot sabiedrisko satiksmi Argentina. Laimigi nokluvusi lidz pieturai un sagaidijusi autobusu, kapjam taja ieksa. Pirms tam bijam noskaidrojusi, ka bilete maksa 2 peso un tapec iznemot naudu no bankas automata, jau laicigi izmainijam naudu pret sikaku. Tacu mums neienaca prata, ka, lai iegadatos bileti ir nepieciesama vel sikaka nauda, tas ir, monetas, kuras mums, protams, nebija. Izradas autobusos, lai iegutu bileti, ir specials aparats, kura jamet monetas. Pie sofera biletes iegadaties nevar. Tapec nekas nesanak un kapjam ara. Pietura mus laipni uzruna kada sieviete un izskaidro sistemu un tuvakas minutes laika kopa ar diviem pusaudziem samet mums 4 peso monetas. Esam laimigi un parsteigti par tadu atsaucibu no vietejiem un aprunojusies ar pacietibu, lai gaiditu nakamo autobusu. Tacu sarunu laika noskaidrojas, ka autobuss uz centru ved 2 stundas. Ta ka plkst. ir 10 nakti, nolemjam, ka busim parak velu viesnica un kaut ka negribas svesa valsti ar lielam somam staigat pa ielam pa nakti. Tapec pec jauniepazitas sievietes ieteikuma izvelamies mazliet dargaku transporta lidzekli, ekspress autobusu, kas mus aizved lidz pasam viesnicas durvim. (Vel joprojam citigi turamies pretim izmantot taksi).
Musu pirma izveleta viesnica izradas diezgan neveiksmiga un, tur pavadot divas naktis, veiksmigi parcelamies uz blakus rajonu. Viesnica atrodas uz vienas no galvenas iepirksanas veikalu ielas, kas vakaros ir loti aktiva. Tacu tas nebija tas, kas mums trauceja. Visticamak, ka viesnica ir bijusi loti jauka 60 tajos gados, tacu tagad ta ir salapita no parpalikumiem, bijusas komfortablas istabas sadalitas vairakas mazakas istabas, mebeles vecas, un vanna ir tikai pusvanna, un musu vienigais logs paver uz pagalmu, kur ir Hesburgera skurstenis. Svaigs gaiss nav garantets.
Pec Buenosairesas iepazisanas, izvelamies palikt San Telmo rajona hosteli, par kura izveli mes loti priecajamies un ari turpmak, apcelojot Argentinu, paliekam vai nu hostelos vai kempingos. Si hostela prieksrociba ir ta, ka tur ir virtuve, kur var gatavo est, internets, jauka atmosfera un nemaz netrauce gulet istabina kopa ar vel deviniem celotajiem. Satiekam ari citus celotajus - parus, vientulniekus, jauniesu grupas utt. Piemeram, belgi, kas 4 gadus kaisligi aizravies ar tango un atbraucis uz Argentinu, lai pilnveidotu dejosanas prasmes; francu pari, kas, ka mes, ari plano stradat par brivpratigajiem. (Divaini, bet lidz sim esam satikusi diezgan padaudz francus).
San Telmo ir loti ipasi makslinieciska noskana. Taja ir koloniesu ekas ar ipasu arhitekturu, daudz kafejnicu, daudz antikvariatu veikalu. Ja nemaldos, tas ir tads makslinieku nosturitis. Tads romantiskais rajons. Paklausam istabas biedra belga ieteikumu aiziet svetdien un San Telmo laukumu uz Milongu. Tur svetdienas vakaros pec tirgus pulcejas vietejie uz tango dejosanu. Tiek uzlikta muzika (ja butu vel dziva, tad butu vel jaukak) un cilveki dejo tango. Ari mes ar Kristofu izmeginam, tacu ta ka nezinam nevienu soli, un tas nav tik viegli, t.i, nevar atri nospikot no citiem pariem, pec paris soliem padodamies. Tacu, kad argentiniesi uzsak dejot vienu folkloras deju, kura soli ik pa laikam atkartojas, mana sirds pukst straujak un izludzos Kristofu to izmeginat. Mums gandriz izdevas, bija forsi! Nofilmejam ari mazu fragmentu, ko Kristofs ielika bloga jau pasa sakuma.
Mana apnemsanas ir mazliet uzzinat vairak par dejam Argentina un mazliet tas apgut. (Loti ilgojos pec dejam Dandaros un Rigas dancu kluba)
Ipass Buenosairesas rajons ir La Boca, tacu ne drosakais. Slavens ar La Bombonera futbola stadionu, ipaso tango ielinu (tacu tur bija parak daudz tango lietu, kas verstas turistiem un pasi turisti, tapec tur ilgi neuzkavejamies) un, protams, ar ipatnejo arhitekturu, krasainajam majam. Tur mes daudz bildes netaisijam, jo man bija bails palikt bez fotoaparata (jo tiesi tad atcerejos vienas latvietes rakstu par to, ka tur ir loti viegli palikt bez sominas). Tacu tiesi sis rajons bija man vissmilakais, jo laikam tapec, ka tik loti atskiras no Eiropas un man beidzot atgadinaja, ka esam arpus tas. Ejot pa ielu, pie mums apstajas viens busina vaditajs un noradija, kuras ielas neiet, jo esot very dangerous. Mes vinu paklausam.